Burtnieku novads

 
Burtnieku novads, apvienojot Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastus, atrodas Latvijas Vidzemes ziemeļu daļā. Novads ir bagāts ar arhitektūras, kultūrvēstures un dabas objektiem. Tā teritorijā atrodas ceturtais lielākais ezers Latvijā – Burtnieka ezers, kas piesaista gan makšķerniekus, gan aktīvā sporta piekritējus, gan nesteidzīgās dabas baudītājus. Burtnieka ezera krastos atklātas vairākas vidējā un jaunākā akmens laikmeta (mezolīta un neolīta) zvejnieku apmetnes, kas pieskaitāmas pie vissenākajām šobrīd zināmajām cilvēka apmešanās vietām ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļeiropā. Kā veltījums Burtnieka ezera apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām, Vecatē apskatāma vairāk nekā 2 m augsta skulptūra “Vēstures liecinieks”.

Burtnieka ezers aizņem 40 km2 lielu teritoriju, tā vidējais dziļums ir 2,4 m. Seklajā piekrastes zonā bagātīgi aug niedres, stāvkrastā pie Burtnieku baznīcas redzami ainaviski smilšakmeņi. Ezerā ietek 23 upes, upītes un urdziņas, bet iztek tikai viena – 95 km garā Salaca.  Burtnieka ezerā ir arī 3 mazas saliņas ar kopējo platību 1,4 ha. Ezera krastā ir vairākas peldvietas, naktsmītnes, inventāra nomas iespējas aktīvai atpūtai uz ūdens. Tradicionālajā Latvijas ģimenes sētā netālu no Burtnieka ezera, ir iespējams iepazīt kaņepju aizdara tapšanu, kā arī to nogaršot. Tāpat vairākās naktsmītnēs ir iespējams izbaudīt arī latviešu pirts tradīcijas. Vairāk informācijas Burtnieku novada mājas lapas tūrisma sadaļā www.burtniekunovads.lv/turisms
Valmiermuižas vēsturiskajai apbūvei ir gara un interesanta vēsture, kas stāsta par izcilām personībām, augstvērtīgu arhitektūru un muižu sociāl-ekonomisko darbību. Mūsdienās ir saglabājusies tikai daļa no šīs vietas kādreizējā apjoma, tomēr tas spilgti raksturo savu laikmetu un ir Valmiermuižas pagasta, Burtnieku novada vietzīme, kas ir pamanāma ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ceļotājiem no Latvijas un ārvalstīm. Valmiermuižas pils jeb Valmiermuižas kungu māja celta 18.gs. otrajā pusē kā izsmalcināta medību rezidence ar plašām telpām, augstiem griestiem un bagātīgu sienu un griestu apdari. Valmiermuiža bija viena no lielākajām Vidzemes muižām, kuras centra kompleksa apbūve pamatīgi cietusi XX gadsimta karadarbības un politisko, ekonomisko un sociālo procesu rezultātā. Patlaban no Valmiermuižas kādreizējās godības pāri palikuši tikai atsevišķi fragmenti (kungu mājas tornis, žogi, klēts, lielā lopu kūts, bruģētā ceļa fragments), kas joprojām ir saudzēšanas vērti.Valmiermuižā ik gadu tiek svinēti gadskārtu svētki, te norisinās tirdziņi “Gardu muti”, etnofestivāls “SVIESTS” un mūzikas festivāls “Tinte”.
Valmiermuižas stallis iekārtots senajā lopu laidarā. Varenā izmēra trīs ēku komplekss veido pagalmu, kas izlikts ar laukakmeņiem, to noslēdz akmens mūra žogs ar vārtiem. Valmiermužas stallī darbojas arī jātnieku skola, kurā šobrīd ir 48 audzēkņi. Te ir iespējams doties izjādēs un svinēt dažādus pasākumus. Mazākajiem staļļa viesiem ir iespēja iepazīt staļļa ikdienu – uzzināt, ko zirgs ēd, kur dzīvo, kā viņu pareizi kopt un trenēt.
Mellupes laukakmeņu mūra tilts ar ķieģeļu velvi būvēts 1879. gadā, par ko liecina tā pamatnē iekaltais gadskaitlis. Tilts aktīvi kalpojis līdz 1943. gadam, pašreiz – vienas saimniecības vajadzībām. Mellupes tilta nozīmība tālu pārsniedz vietējo nozīmi. Tilts ir viens no Latvijas vecākajiem saglabājušamies mūra tiltiem, ko vecuma ziņā var salīdzināt ar plaši pazīstamajiem 1873. gadā būvēto tiltu pār Abavu Kandavā un 1874. gadā būvēto tiltu pār Ventu Kuldīgā. Mellupes tilts ir vērtīgākā Latvijas ceļu vēstures liecība, jo kalpojis savulaik nozīmīgākajā Latvijas ceļā, kas no Sanktpēterburgas caur Rīgu vedis uz Rietumeiropu.
Burtnieku apkaime ir iecienīta “ziemeļblāzmas mednieku” vidū. Viskrāšņāk tās var novērot pavasara maiņā uz vasaru un rudens maiņā uz ziemu. Lielākoties ziemeļblāzmu var vērot, izmantojot foto un video tehniku, kurai gaismas jūtība ir daudzkārt lielāka nekā cilvēka acij.
Burtniekos atrodas vecākā zirgaudzētava Latvijā, kas bez pārtraukuma darbojusies pēdējos 70 gadus. Tajā ir ap 200 zirgu, kuri ganās ainaviskajās pļavās Burtnieka ezera krastos un tā apkārtnē. Te dzimuši un izaudzināti vairāki pasaulē slavu iemantojuši zirgi, starp tiem arī olimpisko spēļu medaļnieki. Zirgaudzētavā atrodas visplašākā zirgkopības grāmatu bibliotēka Baltijas valstīs.
Burtnieka ezera palieņu pļavas ir nozīmīga griezes ligzdošanas teritorija, kā arī potenciāls ķikutu biotops. Pļavas ir saglabājušas minimāli pārveidotas ainavas un regulāri applūst. Vislabāk dabu un putnus iespējams vērot no Burtnieka ezera krastos izvietotajiem Vīsraga un Silzemnieku skatu torņiem.
Ainavisks pārgājienu maršruts savieno Gaujas Stāvos krastus Sajūtu parkā Valmierā ar Sīmanēnu svētozolu Burtnieku novadā. Pārgājiena laikā ir iespējams smelties enerģiju no dabas un vienlaicīgi aplūkot senus dižozolus, no kuriem daudzinātākais ir 2019. gada vasaras vētrā daļēji nolūzušais Sīmanēnu svētozols, kas savas vēstures dēļ ir iekļauts arī Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.