Kocēnu novads

                                                                                                               

Uz rietumiem no Valmieras atrodas Kocēnu novads, kas sevī apvieno Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus. Kocēnu novads ir bagāts ar vairāk nekā 6000 iedzīvotājiem un daudzām skaistām un interesantām vietām, kas ir jāredz katram, kurš apciemo novadu. Vairāk par Kocēnu novadu  uzzini šeit.

Rubenē sarakstīta Indriķa hronika. Rubenē kristīgās draudzes tradīcijas aizsākās jau 1208. gadā, kad senajā Imeras novadā latgaļus kopā pulcēja mācītājs un vēlāk Livonijas hronikas autors Indriķis (Henricus de Lettis). “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika.
Dikļos notikuši pirmie latviešu Dziesmu svētki. Mācītājmuižas birzī pie Neikenkalniņa 1864. gada vasarā notika pirmie latviešu Dziesmu svētki. Svētkus organizēja Juris Neikens, kurš bija arī ievērojams mācītājs, literāts, skolotājs, izglītības darba organizators.
Kādreizējā Caurumkrogā izveidota unikāla brīvdabas galerija. Caurumkrogā pastāvīgi apskatāmi novadnieka mākslinieka Jāņa Staņislava Rozes darbi. Jānis Staņislavs Roze (1823–1897) bija latviešu portretists, kura dzīves ceļš ir aizsācies tieši šeit, Kocēnu novada Caurumkrogā, tagadējās “Saulītēs”.
Kokmuižā reiz darināts alus, spirts un siers. Kokmuiža jeb Kokenhof esot celta poļu laikos, teikts 1937. gadā izdotajā Kārļa Vanaga ceļvedī par dzimto zemi. Tolaik tā ne tuvu nav bijusi tik lepna kā tagadējā gaiši zaļi baltā muiža. Muiža, kā arī tagad atdzimušie Kokmuižas svētki un alus tradīcijas, aicina ikvienu uz seno Kokmuižu.
Zilaiskalns bijis īpaši svēta vieta senajām tautām. Teikām un nostāstiem apvītais kalns ir simbols tautas brīvībai un nemirstībai, arī mūsdienās tā ir vieta, kur var smelties un atjaunot spēkus. Senās tautas tur svinējušas savus godus un veikušas senos rituālus. Šobrīd stāstus par kalnu apkopo Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs, kas atrodas kalna pakājē.
Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā. Sietiņiezis, saulē sasilstot, uzglabā siltumu, tāpēc to savām kūniņām par mājvietu izvēlējusies kāda savvaļas zemes bišu suga. Tieši bites izveidojušas iezim unikālo sietiņu, un tāpēc šis objekts tiek dēvēts par Sietiņiezi.
Kocēnu novada dienvidaustrumu robeža ir Gauja. Gauja plūst pa plašu un izteikti ainavisku senleju, kas sākusi veidoties pirms 300–370 miljoniem gadu. Pēdējā lielā pārveide senielejā notikusi 12–13 gadu tūkstošus senā pagātnē, kad, atkāpjoties ledājam, izveidojās pašreizējā senieleja. Gar Gauju ved kājāmgājēju un velo maršruts “Mežtaka”.
Vaidavas ezers un tam piegulošā teritorija ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām Kocēnu novadā. Vaidavas ezers piedāvā aktīvās atpūtas un relaksācijas iespējas gan vasarā, gan ziemā.
Bērzaines pagasts lepojas ar pirmo atrasto bedrīšakmeni Latvijā. Daviņu Lielo akmeni atrada 1925. gadā, un tas bija pirmais šāda veida objekts Latvijā. Uz tā atrodamas 35 iedobes jeb bedrītes.
Dikļu muižas kunga mājā iekārtota izsmalcināta četru zvaigžņu superior viesnīca. Dikļu pils ir izteiksmīga neobaroka celtne, ko rotā krāšņi mansarda jumti, senatnīgi fasādes rotājumi, un ieskauj plašs dabas parks. Pils telpas iekārtotas, izmantojot izsmalcinātas interjera detaļas un priekšmetus. Īpaši izceļas senie kamīni un krāsnis, kas rūpīgi atjaunoti, saglabājot to autentisko veidolu.