Valmiera

Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu. XII gadsimta beigās sākas feodāļu iebrukums Latvijā.

1224. gadā – Valmiera nokļūst Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, kas uzceļ Valmieras mūra pili.

Par Valmieras, kā pilsētas veidošanās sākumu ir uzskatāms 1283. gads, kad uzsāka Sv.Sīmaņa baznīcas celtniecību, kā arī ordeņa mestrs Villekins fon Endorps dibinājis Valmieras pili (Arnta Livonijas hronikas dati).

Savu ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedz XIV un XV gadsimtā un, kā jau ievērojams tirdzniecības centrs, iekļaujas Hanzas savienībā. Valmierā, tās izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (tā atradās pašā Livonijas centrā) bieži notiek landtāgu un pilsētu dienu sapulces.

1323. gadā - Valmiera pirmo reizi minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu jeb Rīgas tiesībām. Tas liecina, ka tā ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos un dokumentos atšķirīgi tiek rakstīts pilsētas nosaukums – Wolmaria, Wolmahr, Waldemer, Wolmar. Pār tā izcelšanos ir dažādas versijas, no kurām populārākās divas.
Viena saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212. gadā - Rīgas bīskaps Alberts ieceļ par novada fogtu (soģi).
Otra vēsta par Dānijas karali Valdemāru, kuram kādā kaujā ar Livonijas iedzīvotājiem uzvarēt palīdzējis no debesīm atsūtīts karogs.

1365. gadā - Valmiera pirmo reizi dokumentos tiek minēta kā Hanzas pilsētu savienības locekle.

XIV –XVI gadsimtā Valmiera ir tipiska viduslaiku pilsēta, kuru ietver akmens mūris un tiek regulāri rīkotas Livonijas pilsētu sanāksmes un lantāgi.

1560. gadā - Livonijas kara laikā - krievu cara Ivana Bargā karaspēks noposta Valmieras apkārtni, bet pilsētu ieņemt nespēj.

1583. gadā – pēc Livonijas kara beigām izpostītā Valmiera tiek iekļauta Polijai piederošajā Cēsu bīskapijā.

1622. gadā - Valmieru ieņem karaļa Gustava Ādolfa karaspēks un tā ar vairākām citām Vidzemes pilsētām un pilīm tiek uzdāvināta Zviedrijas valsts kancleram Akselim Uksenšernam, kura dzimtas ģerboņa vērša piere papildina Valmieras ģerboni.
XVI, XVII un XVII gadsimtu kari starp Krieviju, Zviedriju un Poliju, saimnieku maiņas, kā arī mēra epidēmijas un vairāki ugunsgrēki atnes Valmierai daudz posta. Tā kļūst par parastu miestu. Stāvoklis sāk uzlaboties tikai pēc 1785. gada, kad Valmieru nozīmē par apriņķa pilsētu.

1802.gadā - Valmieras apkārtnē notiek plaša zemnieku protesta kustība pret muižnieku varmācību, kas vēsturē minēta kā “Kauguru zemnieku nemieri”.

Pilsētas ekonomiskā attīstība paātrinās XIX gadsimta sākumā. To raksturo iedzīvotāju skaita pieaugums - 1820 gadā tas ir 529, bet jau 1897. gadā Valmierā dzīvo 5050 cilvēku.
XIX gadsimta otrajā pusē Valmierā organizē plostu satiksmi pār Gauju, sāk bruģēt pilsētas ielas.

1865. gada vasarā atklāj pirmo koka tiltu pār Gauju. Pilsētas saimniecisko stāvokli uzlabo Rīgas - Pēterburgas dzelzceļš, ko uzbūvē 1899. gadā un kas iet caur Valmieru. Tas veicina rūpniecības, tirdzniecības, un celtniecības attīstību. Valmierā nodibinās pirmās rūpnīcas, fabrikas. Pie Valmieras dzelzceļa stacijas izaug jauna pilsētas daļa - Kārliena, bet Gaujas kreisajā krastā - Pārgauja.

XIX. gadsimta beigās un XX. gadsimta sākumā Valmierā tiek atvērtas nozīmīgas mācību iestādes: Valkas - Valmieras skolotāju seminārs, kurlmēmo skola, sieviešu ģimnāzija, reālskola, tirdzniecības skola, Liepiņu privātā proģimnāzija un citas, veidojot Valmieru par Vidzemes izglītības centru.

1905. gadā Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis darbojas Baltijas lauksaimnieku biedrībā Valmierā, ko vada H. Endzeliņš, veicinot zemnieku sadarbību Latvijā.
XX. gadsimta sākumā Valmierā darbojas vairāki nelieli rūpniecības uzņēmumi - Veides linu kāršanas fabrika, Līča aušanas un vērpšanas darbnīca, Pētersona linu vērptuve. Ir krietni daudz sīkrūpniecības un amatniecības darbnīcu, arī vairākas tipogrāfijas.
Pēc 1920. gada statistikas ziņām pilsētā ir 422 rūpniecības un 440 tirdzniecības rakstura uzņēmumi, kuros nodarbināti 2037 cilvēki (vidēji 2,5 cilvēki vienā uzņēmumā). Pilsēta vēršas plašumā. Uz bijušās Valmiermuižas zemes tiek uzcelts desmitiem mājiņu. Lielākais tā laika uzņēmums Valmierā ir "Bekona eksporta" fabrika.

1922. gadā Valmieras pilsētai pievieno Pārgaujas un Karlovskas miestu, atdalot tos no Kauguru pagasta. 1928. gadā Valmierā izurbj dziļurbuma aku, kura dod pazīstamo Valmieras minerālūdeni.1930. gadā Valmierā dzīvo 8.5 tūkstoši iedzīvotāji.Kā apriņķa centrs Valmiera paliek arī Latvijas neatkarības laikā starp diviem pasaules kariem. 1920-jos gados pilsētas teritoriju paplašina uz tuvējo miestu rēķina. 1926. gadā tiek apstiprinātas Valmieras pilsētas administratīvās robežas. Sākas pilsētas uzplaukuma gadi un Valmiera kļūst par nozīmīgu Ziemeļvidzemes administratīvo, saimniecisko , izglītības, kultūras un sporta centru. Darbojas Ziemeļlatvijas teātris, skatītāju simtus pulcē sacensības, kurās piedalās pasaules rekordists soļošanā J. Daliņš.

1940. - 1959. gads Trieciens Valmierai ir Otrais Pasaules karš. 1944. gadā 1/3 daļa pilsētas tiek pilnībā nopostīta, izdeg pilsētas centrs.

Pēckara gados Valmieras centrālā daļa tiek uzcelta no jauna. Visā pēckara laikā Valmiera ir rajona centrs. Kopš 1959. gada Valmieras pārvaldē ir pašreizējā rajona teritorija.

1960. - 2000. gads Pēdējā pusgadsimta laikā Valmiera strauji aug gan saimnieciskās nozīmības ziņā, gan pēc iedzīvotāju skaita, daudz straujāk nekā citas Vidzemes novada pilsētas, nostiprinoties kā visa Vidzemes novada nozīmīgākā pilsēta.

Pašlaik savā gandrīz vēsturiskajā rātes vietā ir atgriezusies Valmieras pilsētas dome. Darbību ir atjaunojusi arī Svētā Sīmaņa baznīca, kura celta 1283.gadā un ir viena no senākajām mūra ēkām Latvijā. Netālu no tās atrodas Vecā aptieka – vecākā koka ēka Valmierā. šīs ēkas kopā ar Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido pilsētas vēsturisko centru.
 
Valmieras arhitektūra

Valmierā ir daudz arhitektūras, vēstures un kultūras pieminekļu. Valmieras likteņa lieciniece ir Svētā Sīmaņa baznīca, kas ir celta 1285. gadā. Sv. Sīmaņa baznīca ir viena no vecākajām akmens celtnēm Latvijā, kas savā arhitektūrā apvieno romāņu un gotisko stilu. Baznīcā ir K.K. Fogela – Fogelšteina altārglezna “Kristus Kārdināšana” un Eiropā nozīmīga meistara F. Ladegasta veidotas ērģeles.

Ordeņa pilsdrupas un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Saglabājušies tikai pils ārējo mūru fragmenti, kas daļēji iekonservēti, kā arī arheoloģiskajos izrakumos 80.-90.gadu mijā atsegtie pagrabi un dažu ēku sienu fragmenti. Pilsdrupas ir ievērojama atpūtas vietas valmieriešiem un Valmieras viesiem. Vasaras periodā pilsētas vēsturiskajā centrā notiek kultūras un mākslas pasākumi.

Pilsētas centra 18.-19.gs apbūvi iznīcināja 1944.g. septembrī, kad ugunsgrēkā pilnīgi vai daļēji gāja bojā apmēram 30% no pilsētas apbūves. Tāpēc Valmierā saglabājušās tikai dažas 18.gs. celtās ēkas, piemēram, Vecā aptieka, Valteru namiņš, Zirgu pasta stacija.

Dažos pilsētas rajonos saglabājušies 19.gs.-20gs. sākumā celtie koka un mūra apbūves paraugi, kā arī nozīmīgas 30-tajos gados celtās sabiedriskās ēkas – neo-eklektiskā Viestura vidusskola (1939.g), Valmieras 5.vidusskola (1940.g.).

Konstruktīvisma stilā celtas ēkas, kurā atrodas Latvijas Bankas un Latvijas Unibankas Valmieras filiāles, kā arī Tiesu nams.

Padomju laika pompozo arhitektūru pārstāv kinoteātris “Gaisma” un vecais universālveikals, kā arī daudzdzīvokļu mājas. Taču pamazām Valmierā ienāk arī modernā arhitektūra, kā piemērs - jaunais tirdzniecības centrs.

 

Valmieras ģerbonis
Agrākais zināmais Valmieras ģerboņa variants saglabājies no 16.gadsimta sākuma. Tā ir liepa, kuras zaros iekārti 2 vairogi, ko rotā krusti. Zviedru valdīšanas laikā vairogus noņēma, bet liepas saknes aizvietoja ar vērša galvu no toreizējo Valmieras īpašnieku Uksenšernu dzimtas ģerboņa. Mūsdienu Valmieras ģerbonī apvienoti abi varianti: uz zeltīta fona zaļa liepa, sarkana vērša galva un vairogi, kuros atainots Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Ģerboni apstiprināja 1925.gadā.

 
Valmieras karogs
Valmieras karogs apstiprināts 1996.gada 6.decembrī. Tā pamatā rudens zelta un rudzupuķu zilā krāsa, bet vidū Valmieras pilsētas ģerbonis. Tās ir Ziemeļvidzemes krāsas, kas simbolizē Gaujas zilos ūdeņus un dzeltenu pureņu pļavas tās krastos – vismaz trīsarpus gadsimtus pilsētas vēsturē sakņojušās krāsas. 1650.gadā, karalienes Kristīnes valdīšanas laikā, Valmieras garnizonam iegādāts karogs un Lielajā Ziemeļu karā (1700-1721) ar karaļa Kārļa XII pavēli saformēta Valmieras latviešu bataljona Valmieras, Ēveles, Burtnieku, Valtenberģu un Rūjienas rotas iet cīņā zem dzelteni zilā karoga. Latviešu tautas pirmās atmodas laikā dzelteni zilo par sava karoga krāsām izvēlas vairākas Valmieras biedrības, tāpēc, izpētot karoga tradīcijas Valmierā, 1996.gadā pilsētas dome ierosina to oficiāli apstiprināt par Valmieras pilsētas karogu.

 
Valmieras logotips
2005.gada nogalē pašvaldības speciālistu darba grupa nolemj rosināt ieceri, izveidot jaunu pilsētas zīmi jeb logo, izstrādāt grafisko standartu, tādejādi sekmējot korporatīvās identitātes izveidošanos pašvaldībā un sekmējot pilsētas tēla veidošanos. Zīme veidota no ģeogrāfiskas atpazīstamības pazīmēm.  Vārda „VALMIERA” pirmais burts „V” ir stilizēts Gaujas plūduma siluets, kā arī upes līnija, kas transformēta, skatoties no upes krasta.Upes līnija veido nepārtraukti mainīgu, dinamisku līkni, kurai tendence virzīties uz augšu.  Pilsētas nosaukuma grafiskās izteiksmes forma sasaucas ar saukļa „Valmiera domā un rada” būtību: mūsu visu domās un darbos ir mūsu pilsētas nākotne. Svarīgs ir cilvēka faktors, tādēļ vārdu „Valmiera” veido dinamiska, grafiska līnija, kas veidota kā rokraksts.

 

Uz Valmieru!

Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta ar aktīvu saimniecisko dzīvi, bagātām tradīcijām kultūrā, mākslā un sportā. Te vienkopus satiekas senatnīgais ar mūsdienīgo, industriālais ar dabisko un tādēļ labi jūtās pilsētas iedzīvotāji un pilsētas viesi. Atbrauc un pārliecinies pats!



Redzēt un uzzināt

Valmieras nelielā vecpilsēta Gaujas krastā dos patīkamu valdzinājumu blakus darbīgajam pilsētas dzīves ritmam. Par pilsētas vēsturi uzzināsi Valmieras muzejā, bet iepazīt pilsētas industriālo vidi iespējams ekskursijās ražošanas uzņēmumos. Dodies apskatīt pilsētu pats vai zinoša gida pavadībā. Vairāk


Baudīt kultūru un mākslu 

Valmiera ir vienīgā pilsēta Vidzemē, kurā darbojas profesionālais teātris un tas ir viens no labākajiem Latvijā. Par Valmieras teātri kritiķis R.Dolžanskis no Krievijas ir teicis - tas ir Baltijas teātra fenomens, ka šādā mazā pilsētiņā tik veiksmīgi var funkcionēt teātris. Katru mēnesi Valmierā norisinās daudzveidīgu kultūras pasākumi. Vai vēlies saņemt informāciju par tiem savā e-pastā? Spied šeit.Vairāk: 


Gardi paēst

Pēc tik garas programmas pienākas kārtīgi paēst un atpūsties. Par to parūpēsies laipnie kafejnīcu un viesmīlīgie naktsmītņu saimnieki. Vairāk


Sportot un līdzi just 

Valmiera ir olimpiešu pilsēta, tās vārdu pasaulē nesuši olimpiskie vicečempioni soļošanā Jānis Daliņš, Aigars Fadējevs un divkārtējais olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs. Tam ir pamats - Vidzemes olimpiskais centrs un sporta bāzes, kur katru dienu iespējam sportot un trenēties, kā arī skatīties un līdzi just dažāda mēroga sporta sacensībām. Vairāk


Aktīvi atpūsties

Valmiera ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurai cauri tek Gauja. Tās neapbūvētie krasti ir lieliska vieta aktīvai atpūtai individuāli vai profesionālu speciālistu vadībā. Te var uzsākt vai pabeigt laivu braucienu pa Gauju, baudīt ziemas priekus, doties izjādē, velobraucienā un baudīt dabas valdzinājumu. Vasarā pa Gauju izvizinās vienīgais Gaujas tramvajs Latvijā.  Vairāk:


Iepirkties

Pirms dodies tālākā iepirkšanās tūrē atbrauc uz Valmieru! Varbūt ietaupīsi laiku un naudu. Iespējams lielie tirdzniecības centri, veikali, saloni un mazie veikaliņi sagādās Tev patiesu iepirkšanās prieku.Vairāk:


Kārtot darījumus un rīkot saviesīgus pasākumus

Ja esat nolēmuši tikties ar darījumu partneriem, rīkot semināru, svinēt kāzas vai citādi atpūsties draugu pulkā, Valmierā katrs atradīs sev vispiemērotāko vietu - kā ērtā konferenču/viesību zālē, tā mājīgā lauku mājā ar pirtiņu vai greznā pilī. Vairāk


Parūpēties par veselību un skaistumu

Uzlabot pašsajūtu, atslēgties no ikdienas problēmām, ieklausīties savā ķermenī un baudīt profesionālu speciālistu rūpes par Tavu labsajūtu aicina skaistumkopšanas saloni, pirtis, SPA un veselības kompleksi. Vairāk


Baudīt nakts dzīvi un izklaidēties 

Nedēļas nogalēs izklaides programmas dažādām gaumēm  piedāvā  naktsklubi un kafejnīcas. Katru dienu Valmierā var skatīties kino. Vairāk

Mācīties

Valmiera piedāvā plašas izglītības iespējas. Šeit atrodas vienīgā augstskola Vidzemē – Vidzemes Augstskola, kas atzīta arī par zaļāko augstskolu Latvijā. Jebkura vecuma ceļotājs var izmantot iespēju un apmeklēt dažādus izglītojošus kursus, ko piedāvā Vidzemes Mūžizglītības centrs. Vairāk: