Strenči un Seda

Latvijas ziemeļaustrumos, Vidzemes upju pērles Gaujas krastos, 375.93 km² platībā plešas Strenču novads, kas izveidots 2009. gadā, apvienojot Strenču un Sedas pilsētas un Jērcēnu un Plāņu pagastus. Novada iedzīvotāji uzsver: "Mēs esam bagāti, jo mums ir Jērcēnmuiža. Esam temperamentīgi, jo mums ir Sedas pilsēta. Mēs esam atpazīstami, jo mums ir Starptautiskā Plostnieku pilsēta - Strenči. Esam gudri, jo mums ir sava Gaismas pils - Jaunklidža saieta nams. Mūs visus vieno Gauja."
 
Strenču apkārtne vēsturiski un arī šodien ir bagāta ar mežiem. Tas, kā arī Gaujas tuvums, ir cieši saistīts ar Strenču pilsētas veidošanos - uz dzīvi un darbu šeit sāk apmesties plostnieki, pludinātāji un mežu cirtēji. Apdzīvotā vieta aug. 1889. gadā tiek atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Pleskava, 1907. gadā Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca. Turpinoties attīstībai, 1928. gadā Strenčiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības.
Tā kā Strenči burtiski ir “izauguši” no mežrūpniecības un plostniecības, tad tautā ar laiku Strenčus sāka dēvēt par “Gaujas plostnieku galvaspilsētu”. Kopš 1998. gada ik gadu maija trešajā nedēļā biedrības “Gaujas plostnieki” vīri sien plostu, kam seko trīs dienu plostnieku ekspedīcija pa Gaujas upi līdz ceturtās dienas rītā plosts tiek svinīgi "noarts" Gaujas krastā Strenčos un sākas Gaujas plostnieku svētki. Šajā pilsētā ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu pludināšanas tradīcijas.
Vēl līdz 20. gs. 50-tajiem gadiem tagadējās Sedas pilsētas vietā pletās mežs. Sedas ciemata izbūve tika uzsākta 1953. gadā pēc ģenerālā plāna projekta, ko izstrādājusi PSRS kūdras rūpnīcas projektēšanas organizācija. Seda ir kompaktas apbūves mazpilsēta ar centrālo laukumu, starveida ielu plānojumu, regulāriem kvartāliem, perimetrālu apbūvi un plašām bērzu un liepu alejām. Pilsētā stalti slejas pompozais Sedas kultūras nams, kas redzams no pilsētas centra. Tajā ierīkota kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcija, kas iepazīstina ar Sedas apkārtnes attīstības vēsturi. Sociālisma pilsētbūvniecības stilā būvētā pilsēta un Staļina laika klasicisma arhitektūras paraugi ir īpaša kultūrvēsturiska vērtība.
Izbaudi atrašanos dabā, pieredzi dabas krāšņumu, daudzveidību un mainīgumu. Izstaigā Gaujas dabas taku, apskatot vecupēm raksturīgus ainavas elementus kā applūstošās salas, savdabīgus kokus - Dravas ozolu, kas glabā liecības par dravošanu, senu bruģēta ceļa fragmentu un Strenču krāces, ko iemīļojuši laivotāji, un aplūko koka skulptūras Strenčos. Gaujas kultūrvēsturiskajā takā iepazīties ar vēsturisku notikumu un darbu lieciniekiem - dažādi objekti tajā stāsta par mežsaimniecības vēsturi, senām robežām un ceļiem, bet akmens krāvumi mežos liek minēt tā veidotāju nolūkus. Neierastas ainavas, noslēpumainību un absolūtu mieru baudi Sedas purvā, kur kūdras ieguves rezultātā radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām. Dodies uz 20. gs. Strenčiem, izstaigājot brīvdabas fotoekspozīciju ar izcilā Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes foto materiālu, kurā fotoattēli ar tajā attēloto seno pilsētvidi ir vērsti tā, lai šo pašu ainavu varētu apskatīt mūsdienās.