Laivošanas maršruti

 Informāciju par ūdens inventāra nomu atradīsi šeit.
Informācijas avots: www.upesoga.lv
 
GAUJA
Viena no Latvijas skaistākajām, viltīgākajām un tautasdziesmās cildinātākajām upēm Gauja  savus lokus met cauri visam Valmieras novadam un ir laivotāju vidū vispopulārākā Latvijas upe. Laivošanai piemērota teju visa gada griezumā. Tās krasti priecē ar klinšu un iežu atsegumiem, vietām mierīgu plūdumu, vietām ar aizraujošākiem upes posmiem. Viens no klasiskajiem Gaujas laivošanas maršrutiem Strenči – Valmiera būs piemērots neskartas dabas baudītājiem un savrupas laivošanas cienītājiem. Upes posms no Valmieras līdz Siguldai vijas caur Gaujas Nacionālo parku, kur upe iegūst mierīgāku tecējumu, krastos smilšainās pludmales mijas ar iespaidīgiem smilšakmens atsegumiem, piemēram, Liepas iezis, baltā smilšakmens milzis – Sietiņiezis,  Līču-Laņģu klintis, Ērgļu klintis u.c. Vienas dienas braucienam būs piemērots maršruts no Valmieras līdz Jāņrāmim, savukārt divu dienu atpūtai plānojams posms no Valmieras līdz Cēsīm.
 
Strenči - Valmiera (25 km)
Viens no klasiskajiem Gaujas laivošanas maršrutiem. Aiz Rīgas - Valgas dzelzceļa tilta sākas aizraujošākais upes posms Strenču krāces, kas turpinās līdz Krāčupes ietekai. Tālāk upes krasti kļūst augstāki un ainaviskāki. Aiz Mellupes ietekas labajā krastā Sīmanēnu Svētozols, pie kura iespējams pasmelties spēku tālākai laivošanai. Daliņos maršrutu beigt ieteicams laivotājiem, kuri nejūtas droši doties cauri Kazu krācēm Valmierā.  Ja ir prasme izbraukt krāces un vēlme pēc asākām izjūtām, tad jādodas uz priekšu gar Gaujas Stavajiem krastiem līdz Valmieras laivu piestātnei.  Vairāk informācija šeit.
Valmiera - Cēsis (44 km)
Divu dienu atpūtas maršruts ar Gaujas Nacionālā parka ainavu pievilcības baudīšanu rāmā upes plūdumā. Upes krastos – Liepas iezis, Sietiņiezis, Ērgļu klintis vai mazliet dziļāk no krasta noslēpies Grīviņu iezis un Līču – Laņģu klintis. Vairāk informācija šeit.
Valmiera - Sigulda (84 km)
Vairākdienu maršruts pa Gaujas Nacionālo parku, Gaujas senleju, kas ietver skaistākos iežus, klinšu atsegumus, alas. Iespējams piestāt un izkustināt kājas uzkāpjot Sietiņieža, Ērgļu klinšu vai citā skatu vietā, doties Cīrulīšu vai Līgatnes dabas takā un noslēgumā baudīt Siguldas apkārtnes dabas krāšņumu. Dabas baudītājiem maršrutu labāk izvēlēties pavasarī vai rudenī, kad uz upes mazāk laivotāju. Vairāk informācija šeit.

SALACA

Burtnieka meita Salaca būs piemērota klasiskai laivošanas pieredzei. Tajā ir gan mierīgs upes plūdums ar ainaviskām klintīm krastos, gan vietām straujāki posmi. Topošā Valmieras novada teritorijā aktīvās atpūtas piedzīvojumu aicinām sākt no Mazsalacas vai Vecates, kur tā iztek no Latvijas ceturtā lielākā un mītiskām teikām apvītā ezera – Burtnieka. Uzsākot maršrutu no Mazsalacas, sirdi un acis priecēs alas, klintis un masīviem mežiem noaugušie krasti. Īsai atpūtai iesakām posmu Mazsalaca – Puņmute, kur brauciena laikā pagūsiet priecāties par Dauģēnu klintīm un apkārtējās dabas dažādību, kā arī Mazsalaca – Skaņaiskalns maršrutu, kura laikā baudīsiet Neļķu un Bezdelīgu klinšainos krastus, ielūkosieties Velna alā un pamanīsiet arī Vilkaču priedi. Vecates – Skaņākalna posms būs piemērots vienas dienas laivošanai, savukārt piedzīvojumam nedēļas nogalei iesakām Vecates – Vecsalacas maršrutu.

ABULS

Īsteni pavasarīgs piedzīvojams baudāms Gaujas kreisā krasta pietekā – Abulā! Tikai retajai upei Latvijā vārds dots vīriešu dzimtē. Lai gan upe laivojama visu sezonu, tomēr vasaras viducī jārēķinās ar to, ka ūdens līmenis var būt ļoti zems. Laivošanu iespējams sākt no Trikātas pie Kaģu tilta vai arī no Lisas cauri Trikātas ezeriem un tālāk jau pa Abulu laisties līdz Gaujai, kur vīrišķais saplūst ar sievišķo mīlestības satikšanās vietā. Maršrutā Kaģu tilts – Abula ieteka Gaujā izbaudīsiet upi ar noturīgu straumi. Trikātas centrā pie tilta, kur atrodas dzirnavu dambis, būs nepieciešama laivu apnešana, ko iespējams veikt pa upes kreiso krastu. Tāpat arī izveicība laivu pārnešanā būs nepieciešama pēcāk pie Brenguļu dzirnavām un alusdarītavas. Abula krasti maršrutā priecēs gan ar veciem priežu mežiem, gan labi noaugušiem vītoliem, gan iecienītu avotiņu Brenguļos, kur uzpildīt dzeramā ūdens pudeles. Maršrutu iespējams beigt tieši pie ietekas Gaujā vai turpināt ceļojumu pa Gauju līdz Valmierai. Vairāk informācija šeit.
 

RŪJA

Rūja tek Ērģemes paugurainē un Burtnieka līdzenumā, iztekot no Ruhijerva ezera Igaunijā un ietekot teiksmainajā Burtniekā. Rūjas upe laivošanai piemērota, sākot no Rūjas un Ķires upju satekas, tālāk dodoties cauri Naukšēniem. Īsākam laivošanas piedzīvojumam derēs maršruts Naukšēni – Rūjas skola, savukārt garākam – Naukšēni – Burtnieka ezers. Rūjas plūdums ir nesteidzīgs, tomēr upe pa laikam sagādā arī kādus pārsteigumus. Palu un ilgstošu lietavu laikā upē novērojams augsts ūdens līmenis, kas ļauj laivot visā tās garumā pat vasaras pilnbriedā. Upe būs piemērota nesteidzīgai atpūtai arī tiem, kuri laivošanas pieredzi vēl tikai apgūst.

SEDA

Sedas vārds vairāk pazīstams ar apkaimē esošo kūdras purvu. Sedas upei saistība ar kūdras ieguves laukiem bijusi tik vien kā nepieciešamība upi paplašināt, kas veicinājusi purvu nosusināšanu. Vienas dienas maršruts no Dakstiem līdz P17 (Valka – Rūjiena) ceļa tiltam ~ 17km garumā iesakāms spiningošanas entuziastiem, savukārt lejtece līdz Burtnieka ezeram piemērota tiem, kuri vēlas izaicinājumus un grūtības! Seda ir īpatnēja, jo tā ir plaša un ainaviska maršruta sākumā, taču pirms ietekas Burtniekā  – sīka un apkārtējo purvāju ieskauta. Laivojot no Dakstiem, būs iespēja izbaudīt skaistu smilšakmens atsegumu ar Spiģu alu upes labajā krastā. Te arī Rūceķļavots ar ūdens ņemšanas vietu un apmetnes vietu laivotājiem. Savukārt 13 km garais posms no P17 tilta līdz laivu bāzei Seda vedīs cauri šķēršļiem un purviem, te tecējums sašaurinās un vietām ir daudz necaurbraucamu vietu.

STRĪĶUPE

Strīķupe iztek no Vaidavas ezera. Tā ir krāšņa un ainaviska, piemērota laivošanai agrā pavasarī. Strīķupes izvēlei šis ir īstais brīdis, jo pārējā laikā ūdens līmenis ir gaužām zems. Ne velti populārais "aktīvā tūrisma centra EŽI” rīkotais aktīvās atpūtas laivošanas pasākums Strīķupē tā arī nodēvēts “Strīķē un vaidi!”. Ja grūtības nebaida, maršrutu pēcāk iespējams pagarināt, kur Strīķupe īsi pirms Cēsīm ietek Gaujā.

BRIEDE

Saistoša laivošanas pieredze ar dažiem nelieliem šķēršļiem ceļā noteikti sagaidāma arī Briedes upē! Tajā būs vienmērīgs un pastāvīgs straumes plūdums, kā arī baudāmi ainaviski skati. Maršrutu iespējams sākt pie V166 ceļa tilta, laivojot vai nu līdz P16 tiltam vai līdz pašai ietekai Burtniekā – līdz laivu piestātnei, kur būs ērtāka piebraukšana. Pa ceļam varēsiet aplūkot Daviņu lielo akmeni un Briedes krogu.