Pasākumi

 

Ievas Iltneres gleznu personālizstāde

  1. janvārī (2021) - 30. janvārī (2021) 

Valmieras muzeja Izstāžu namā no 12.decembra līdz 2021.gada 30.janvārim būs skatāma mākslinieces Ievas Iltneres gleznu personālizstāde “Pielaide noslēpumam”.

“Izstādi Valmierā nosaucu tāpat kā vienu no eksponētajiem darbiem – "Pielaide noslēpumam". Glezna, kurā redzams, kā vienu realitāti pārklāj cita, man šķiet šo laiku raksturojoša. Mani iedvesmo un raisa iztēli ziņās bieži atkārtotie vārdu salikumi. Ārpus ierastā konteksta tie veido poētisku pasauli. Hibrīdkarš, sarkanās līnijas, čaulas kompānija, fiskālais spilvens... Arī "pielaide valsts noslēpumam" izklausās kā no pasakas. Pēdējo desmit gadu laikā tapušie darbi, citādā kontekstā ieraudzīti, izstādē mainīsies. Un skatītājs saņems manu pielaidi noslēpumam,” stāsta Ieva Iltnere.
 
Ieva Iltnere ir viena no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes māksliniecēm. Viņas māksla caur intīmu sižetu spēj runāt par lielām, nozīmīgām tēmām, kas ir svarīgas gan individuāli katram, gan plašākai sabiedrībai. Māksliniece ir radījusi savu tēlu sistēmu ar spilgtu rokrakstu. Viņa iecienījusi gleznot lielformāta darbus, kuros ideju pauž ne vien krāsu gammās, bet arī sev vien raksturīgā telpiskā zīmju valodā.
 
“Ar savu izsmalcinātību kolorītā Ievas Iltneres daiļrade Latvijas mūsdienu glezniecībā ieņem nozīmīgu un paliekošu vietu. Vienmēr ejot līdzi laikam, Ieva Iltnere nav baidījusies eksperimentēt un vairākkārt mainīt savu glezniecisko stilu. Arī šobrīd mākslinieces glezniecībā skatītājs var vērot jauno, vēl dzimstošo, kas, iespējams, nākamajos gados bagātinās iepriekšējos priekšstatus par Ievas Iltneres glezniecību,” tā Mg. Art. Ilze Žeivate.
 
Kopš 1980.gada Ieva Iltnere piedalījusies vairāk nekā 90 nozīmīgās grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs un sarīkojusi 24 personālizstādes, iemantojot skatītāju simpātijas. Viņas rokrakstā pārsvarā ir klusināts kolorīts un diskrēta intonācija, aktuālo tēmu risinājums.
Ārkārtējās situācijas laikā Valmieras muzejā izstādes apmeklējums individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem. Muzejā tiek nodrošināta apmeklētāju vienvirziena plūsma, un telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra. Muzejs aicina sekot līdzi darbinieku ieteikumiem un izvietotajām norādēm, ierobežojot un regulējot apmeklētāju skaitu un plūsmu.
 
 
 
Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410
Kopēt saiti Skatīt vairāk
 

Ledus gladiatoru sacensības

  4. janvārī (2021) - 2. februārī (2021) 

Latvijas skolu lielākās slidošanas sacensības “Ledus gladiatori 2020/21” pielāgojas šī brīža situācijai valstī un aicina jauniešus būt fiziski aktīviem dabā.

“Ledus gladiatori 2020/2021” desmitais gads pienācis ar izmaiņām projekta norisē. Lai gan tas norisināsies citādākā formātā nekā ierasts, mērķis un ideja paliek nemainīga – motivēt bērnus un jauniešus būt aktīviem, sportojot (tostarp slidojot) svaigā gaisā un dabā.
 
Jauniešiem un pedagogiem sagatavoti motivējoši video, kas, dalībniekiem mācoties attālināti, palīdzēs izprast uzdevumus un veidus, kā sportot ārpus skolas sporta zāles. Video materiālus saņems Vidzemes reģiona izglītības iestādes, aicinot pedagogus tos iekļaut klases vai sporta stundā.
Pirmajā video vēstījumā atskatu uz iepriekšējo projekta sezonu sniedz projekta vadītāja Jolanta Dukure, par ieguvumiem un kustībām svaigā gaisā iedvesmo ilggadējais Latvijas izlases hokejists Juris Štāls, savukārt padomus, kā sevi motivēt, sniedz personības izaugsmes treneris Guntis Jansons, kurš jau iepriekšējā sezonā tikās ar sacensību dalībniekiem klātienes lekcijās un diskutēja par izaugsmi gan sportā, gan ikdienā. Videomateriāls pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=X4dUmWB6W_A
 
      Turpmākajos video materiālos būs seši uzdevumi ar uzskatāmiem piemēriem. Tie dalībniekiem būs jāveic ārā svaigā gaisā, ņemot vērā ziemas apstākļus. Veiktie uzdevumi būs jāapkopo vienā klases video  (līdz 2 min) vai foto kolāžā un jānosūta organizatoriem līdz 15.februārim uz e-pastu [email protected] Materiālu vērtēšanā tiks ņemti vērā šādi kritēriji: draudzība, radošums, sportiskās aktivitātes un projekta simbolikas iesaistīšana. Plašāka informācija www.voc.lv.
 
Ar mērķi rosināt projektā iesaistīties arvien vairāk skolēnu, šajā sezonā ir paplašinātas un mainītas klašu divīzijas. Iesūtītie materiāli tiks vērtēti šādās klašu divīzijās: 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klase.
Balvu fonds paliek nemainīgs. Tajā, kā ierasts, būs atpūtas un izziņas vietu apmeklējumi visai klasei.
 
“Ledus gladiatorus” organizē Vidzemes Olimpiskais centrs sadarbībā ar Valmieras Hokeja klubu un Latvijas Hokeja federāciju. Projektu atbalsta Latvijas Sporta federāciju padome un Izglītības un zinātnes ministrija.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Vidzemes Olimpiskais centrs
 
Kopēt saiti Skatīt vairāk
 

Lego konkurss "Manas mīļākās aktivitātes"

  11. janvārī (2021) - 22. janvārī (2021) 
No 11.janvāra Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda” izsludina lego konkursu “Manas mīļākās aktivitātes” pirmsskolas vecuma bērniem un 1.-9.klašu skolēniem.
Darbu iesūtīšana no 11. janvāra līdz 22 janvārim.
  • Nofotogrāfē vai nofilmē darba tapšanas procesu un gala rezultātu.
  • Pievieno darbam nelielu stāstījumu, kurā ietver savu vārdu, uzvārdu, vecumu un darba nosaukumu un savas mīļākās aktivitātes aprakstu.
  • Darbu nosūti uz e-pastu: [email protected]
Konkursa noslēgumā tiks piešķirtas simpātiju balvas, izvērtējot:
  • Stāstījumu (apraksts)
  • Darba sarežģītību (dažādās dimensijas)
  • Radošumu
 
Lai izdodas!
 
Konkursu organizē First Lego League Latvija sadarbībā ar Valmieras Jaunatnes centru "Vinda"
Kopēt saiti Skatīt vairāk
 

Vides izstāde “Janvāra barikādēm 30”

  15. janvārī (2021) - 28. februārī (2021) 

Godinot barikāžu trīsdesmitgadi, Valmieras muzejs aicina uz izstādi “Janvāra barikādēm – 30” Hanzas namiņos Valmieras pilsētas centrā. Tur būs skatāmi valmierieša, fotogrāfa Mihaila Ignata iemūžinātie vēstures mirkļi. Arī viņš toreiz bija Latvijas aizstāvju vidū. Izstāde apskatāma no 15. janvāra līdz 28. februārim (pirmdiena–sestdiena plkst.10.00–17.00). Lūdzam ievērot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai.

Šogad aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Padomju karaspēka uzbrukumi iedzīvotājiem Viļņā 1991. gada 12., 13. janvārī skaudri apliecināja, ka baltiešu brīvības alkām ir pretinieki. Lai aizstāvētu Latvijas neatkarību, arī Rīgā jau 13. janvārī ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sāka celt pirmās barikādes. Ar smago tehniku nobloķēja piekļuvi ēkām, izveidoja barikādes ap stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Barikādes kļuva par nozīmīgu tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdi, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīga pretošanās, un cilvēki bija gatavi aizsargāties pat bez ieročiem.
Tikmēr neatkarības pretinieki centās destabilizēt politisko situāciju un iedvest bailes iedzīvotājos un Rīgas aizstāvjos. Īpašo uzdevumu vienības OMON kaujinieki laikā no 14. līdz 16. janvārim veica sešus bruņotus uzbrukumus Vecmīlgrāvja un Brasas tilta aizstāvjiem, kuri ar smagajām automašīnām un lauksaimniecības tehniku sargāja pieeju Rīgas centram. 20. janvārī OMON vienība ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēku, apšaudē nogalinot divus milicijas darbiniekus un trīs civilpersonas. Lai būvētu barikādes un apsargātu valdību, Rīgā pulcējās iedzīvotāji no visiem Latvijas rajoniem. Uz barikādēm devās cilvēki no darba kolektīviem, mācību iestādēm, kolhoziem, ciemiem un pilsētām, tostarp no Valmieras un toreizējā Valmieras rajona.
1991. gada janvāra barikādes ir būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa un unikāls nevardarbīgas pretošanās piemērs. Laikam ritot, par barikādēm nav dokumentēts daudz jaunu faktu, bet, ikreiz tās atceroties, nozīmīgi kļūst jautājumi, kas mums bija barikādes un kāda bija to loma toreiz, tagad.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410
Kopēt saiti Skatīt vairāk
 

Ekspresizstāde “Cimds kā pasaule”

  19. janvārī (2021) - 13. februārī (2021) 
Valmieras muzeja Izstāžu nama foajē logos no 19.janvāra līdz 13.februārim skatāma ekspresizstāde “Cimds kā pasaule”.
Kur tu biji, bāleliņi,
Raibi cimdi rociņā?
Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
 
Latviešu rakstainie cimdi no seniem laikiem ir ne tikai praktiski lietojams apģērbs, bet arī dāvana, velte, zieds ar dziļi simbolisku jēgu. Cimds ir kā pasaules daļa. Tas iepazīstina ar valkātāju, ir rokas ietērps aukstam laikam un ļauj lepoties dižos godos. Latviešu cimdu rakstos ir senas aizsardzības zīmes, tie stāsta par rituālu tradīcijām krustabu, vedību un bedību godos. Cimdi ir viena no skaistākajām latviskās identitātes izpausmēm.
 
Pasaulē senākie cimdi ir atrasti Ēģiptes valdnieka Tutanhamona kapā. Faraona cimdiem bija atdalīti visi pirksti. Senajā Romā cimdus no zīda vai liniem valkāja gandrīz visi. No 12.gadsimta cimdi ieņēma svarīgu vietu sieviešu garderobē, tie tika rotāti ar izšuvumiem, pērlēm, dārgakmeņiem. Īpaši cimdi bija nepieciešami medībās ar piekūnu. Karotāji izmantoja bruņu cimdus. Cimdi bija augstdzimušo piederums. Bruņinieku vidē cimdiem bija plaša simboliska nozīme – bruņinieks sniedza cimdu kā zīmi vasalitātes pieņemšanai, bet cimda mešana zem kājām vai sejā nozīmēja izaicinājumu divkaujai. Daiļās dāmas dāvināja cimdus kā labvēlības zīmi. Napoleona kolekcijā bijuši ap 240 cimdu pāriem. No 1807.gada, kad tika izgudrota mašīna ādas pirkstaiņu pagatavošanai, tie kļuva plaši pieejami, un labais tonis paredzēja vīriešiem mainīt cimdus sešas reizes dienā. 20.gadsimta sākumā cimdi bija neiztrūkstošs elegants aksesuārs dāmām. Savukārt cimdus bez pirkstiem visbiežāk nēsāja baikeri, panki un metālisti, tie kļuva par savdabīgu slikto meiteņu un zēnu atšķirības zīmi.
 
Informāciju sagatavoja:
Guna Medne
Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja
 
Kopēt saiti Skatīt vairāk