Etnofestivāls SVIESTS 15. jūnijā Valmiermuižas parkā pulcēs latviešu māksliniekus, kuri atzinību guvuši kā pašu mājās, tā pasaulē.
Nule kā savu pirmo albumu „Visuma vizošā tumsa” prezentējis radošais muzikālais duets ZeMe, kurā apvienojusies kokles karaliene Laima Jansone un DJ galdu un elektronikas meistars DJ Monsta. Pirms apvienības izsludinātā koncerta septembrī, duets, kuru dziļi iedvesmojusi zemes mitoloģija, kāps arī uz etnofestivāla SVIESTS 2019 skatuves. ZeMe dziesmu melodijas ceļas no latviešu tradīcijās sakņotās mūzikas kombinācijā ar jaunākajām mūsdienu tehnoloģijām un brīvās improvizācijas un dzīvas lūpošanas saspēles. Šī dueta īpašā skaņa rodas, kokles meditatīvajām skaņām saspēlējoties ar ekspresīvo skrečošanu. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka kokle ir tradicionāls latviešu stīgu instruments, kura 2000 gadus garā vēsture vēl arvien tiek izzināta. Laima spēlē 19. gadsimta kokles atdarinājumu.
Tuvojas sezonas noslēgums Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Lai arī iepriekšējais gads aizvadīts Latvijas simtgades un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku zīmē, arī šī sezona bijusi gana darbīga un notikumiem bagāta.
Ar dejām lietū, mīšanos pa sauli un dokumentālo filmu skatīšanos piecos neparastos pop – up kinoteātros, 10. un 11.maijā, aizvadīts neparasts nedēļas nogales piedzīvojums – festivāls Kino Pedālis, kas kopā pulcēja velo un kino mīļus no visas Latvijas.
No 4. līdz 31. maijam Kocēnu novadā norisināsies ceļošanas akcija “Pavasara vaibsti”, ko organizē Kocēnu novada pašvaldība. Akcija no divu dienu garuma pērn šogad izaugusi līdz pat piedzīvojumam mēneša garumā, kura laikā varēs piedalīties gan aktīvās atpūtas, gan kultūras un sporta pasākumos, kā arī tiks dota iespēja paviesoties pie tūrisma uzņēmējiem. Akcijas noslēgumā dalībnieki piedalīsies izlozē un varēs laimēt vērtīgas balvas.
No 27. līdz 30.jūnijam Pleskavā Krievijā norisināsies Hanzas dienas. To laikā būs apskatāma arī izstāde, kuras autori ir kādreizējās Hanzas savienības pilsētu, tostarp arī Valmieras, bērni un jaunieši.
Ceturtajā maijā Maģisko sajūtu naktī grupa "Laika suns" ar pavasarīgi dzidrām skaņām piepildīs Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku. Šis grupai būs pirmais koncerts, kurā būs dzirdams "Laika suns" jaunais singls “Pavasari”.
Kocēnu novada pašvaldība kā projekta partneris piedalās Vidzemes Tūrisma asociācijas īstenotajā Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Dārzu tūrisma piedāvājuma dažādošana Igaunijā un Latvijā”.
Plānots, ka tuvākajā laikā, lai veiktu atjaunošanu, uz laiku tiks demontēta skulptūra “Dāvana nākamajai tūkstošgadei”. Tā ir viens no Valmieras simboliem, sagaidot valmieriešus un pilsētas viesus rotācijas aplī pie Vidzemes Olimpiskā centra.
Turpinot aktīvu darbu pie Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanas, lai izveidotu Kocēnu novadu kā dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai pievilcīgāko vietu Ziemeļvidzemē, Kocēnu novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar Latvijas vides aizsardzības fondu, kas paredz projekta īstenošanu Vaidavas ezera infrastruktūras sakārtošanai un antropogēnās slodzes mazināšanai.
Novērtējot sešdesmit dažādus restorānus visā Latvijā, ārvalstu ekspertu žūrija noteikusi 30 labākos restorānus Latvijā 2019.gadā. Sarakstā iekļauti arī restorāni no Valmieras un apkārtējiem novadiem: Rātes vārti (Valmiera), Vecpuisis (Valmiera) un Dikļu pils restorāns (Kocēnu novads), kā arī Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā.
No 8. līdz 14.aprīlim Valmieras restorānos uzplauks pavasaris, jo norisināsies gardēžu iecienītā Valmieras Restorānu nedēļa. Viesiem tiks piedāvātas Latvijas dabas velšu un vitamīnu bagātas maltītes, lai garšīgi sagaidītu pavasara spirgtumu un košumu.
Kocēnu novada dome, īstenojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētu projektu, Kocēnu sporta namā izveidojusi Kocēnu novada sporta slavas zāli.
2018.gada vasaras vidū Valmieras pils ZR (ziemeļrietumu) korpusa aizgruvušajā pagrabtelpā notika arheoloģiskā izpēte, kas saistīta ar plānoto Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību. Arheoloģiskās izpētes laikā atrastās vēstures liecības tika nogādātas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kur veikta to pirmapstrāde un izpēte, kā rezultātā sagatavots konspektīvs ziņojums par arheoloģisko izrakumu rezultātiem un detalizēts veikto darbu pārskats.
.jpg)
